titulbilde (1) (2) Aizvien vairāk ticīgo šajās dienās uzsāk vai turpina ceļu uz Aglonu, lai piedalītos Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos, kas ik gadu 15. augustā Aglonā pulcina tūkstošiem ļaužu. Ceļā uz Aglonu devušies arī mūsu novada ļaudis, kurus 8. augustā sagaidām Ilūkstē.

Viņu vidū ir gan mazi bērni, gan cilvēki ratiņkrēslos. Viņi dienā mēro pat 20 kilometrus pa grants ceļiem, lūdzot nevis ko sev, bet Latvijai. Uz jautājumu – kas katru gadu mudina doties svētceļojumā kājām uz Aglonu? – šķiet katrs no svētceļniekiem atbildētu atšķirīgi, vienam tas ir laiks kopā ar draugiem, citam upuris par ģimeni, vēl kādam laiks attiecību atjaunošanai ar Dievu. Bet jau izsenis Svētceļojums simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Svētceļojums, kas iesākas šajā dzīvē, simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām mūžībā.

Katra gada svētceļojumam ir izraudzīta cita pārdomu viela, šogad visi aicināti apšaubīt pirmo iespaidu. „Ticēt nevis tam, ko tu redzi, bet redzēt to, kam tu tici. Ļoti labs piemērs ir, kā vecāki izturas pret saviem bērniem, – ja viņi tos sāk kritizēt, apsaukāt, ka viņi ir tādi un šādi, tad bērns arī sāks tam ticēt un tāds veidosies, bet, ja vecāki redz šajā bērnā spējīgu bērnu, talantīgu, iedvesmo un atbalsta bērnu, tad viņš arī uzaugs tāds, viņš ieticēs sev, un tās spējas attīstīsies,” teic priesteris Arnis Maziļevskis.

Šajās dienās, jo īpaši nākamnedēļ, šosejas un lielceļus Aglonas virzienā piepildīs svētceļnieku grupas. Daudzi no viņiem atzīst, ka visspēcīgāko pārdzīvojumu dod tieši pats ceļš.

 

1 (3)

2 (3)

4 (2)

5 (2)

6 (1)

7 a

9 a

9

10