JK “Lašu koris”

“Lašu koris” dzied jau simts un vēl trīsdesmit gadus

Aprīlis Ilūkstes pusē izrādījies ražīgs mēnesis, kad tika dibināti vairāki pašdarbības kolektīvi – ir apvienojušies gan dziedātāji, gan dejotāji, lai izveidotu savas radošās kopas. Vēl viens kolektīvs, kas šajā mēnesī atzīmē apaļu jubileju, ir Ilūkstes Kultūras un mākslas centra jauktais koris “Lašu koris”. 20. aprīlī koris aicina kolektīva draugus un atbalstītājus apmeklēt 30 gadu jubilejas svinības koncertā “Lašu kora 30 gadi”.

Koris ir dibināts 1895. gadā, kad diriģents Dāvis Salmiņš kopā ar Lašu pagasta aktīvajiem iedzīvotājiem sagatavoja jauniešus IV Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Gadu gaitā korim ir mainījušies gan diriģenti, gan kora nosaukumi, piemēram, “Augšzeme” vai “Draudzība”, gan mēģinājumu atrašanās vietas, ir arī bijusi garāka radošā pauze. 1994. gadā skolotāja, Kultūras fonda kopas vadītāja Olga Spūle atjauno kori, uzrunājot jauno Eglaines skolas mūzikas skolotāju Maiju Žigajevu kļūt par “Lašu kora” diriģenti: “Paldies skolotājai Olgai Spūlei, kas toreiz organizēja un pulcēja koristus. Es, jauna būdama, nepazinu tik daudz cilvēku, dziedāt nāca gan bijušie kora dziedātāji, gan pievienojās jauni. Es teikšu, kora atjaunošana bija vecākā gada gājuma cilvēku izaicinājums mums jaunajiem.”

Pēc kora atjaunošanas, mēģinājumi notika Eglaines kultūras namā, vēlāk koris savu mājvietu rada Šēderē, kur mēģinājumi notika katru nedēļu, no 1996. gada līdz pat 2018. gadam. Maija Žigajeva teic: “Tas bija ļoti brīnišķīgs un radošs laiks, mūs ļoti atbalstīja Šēderes pagasta pārvalde, mums arī bija, kā mūsdienās teiktu, savs kora menedžeris – kultūras nama vadītāja Silvija Spaļva. Tajos gados mums korī arī daudz vīru dziedāja, mūsdienās tā jau ir problēma, grūti atrast jauniešus, kas nāktu dziedāt.” Toreiz kora dalībnieki uz Šēderi brauca no Ilūkstes, Subates, no Pilskalnes, Bebrenes, Eglaines, Pašulienes.

Šēderes pagasta bibliotēkā var atrast biezu grāmatu par “Lašu kora” vēsturi ar kora diplomiem, pateicības rakstiem, programmām no pasākumiem, kur koris piedalījies, un, protams, neiztrūkst arī avīžu izgriezumu un fotogrāfiju, ko ir apkopojusi kora dziedātāja Ruta Šeršņova. Lielākais kora sastāvs ir bijis apmēram pirms 20 gadiem, kad dziedāja 43 koristi. Runājot par kora dalībniekiem, jaunākajam kora dalībniekam tai laikā esot bijis 15 gadu, bet vecākajam 78. Kā teic kora diriģente, tā ir Lašu kora superspēja – apvienot dažādas paaudzes vienā ģimenē, vienā korī. Korī dzied arī vairākas ģimenes, līdz ar to, kora dziedāšanas tradīcijas tiek nodotas arī nākamajām paaudzēm. Pašlaik korī ir 28 dziedātāji, no kuriem jaunākajam ir 15 gadi, bet cienījamākajam ir 82 gadi. Koris pulcē dziedātājus no Pilskalnes un Šēderes pagastiem, kā arī no Bebrenes un Ilūkstes. Svarīgi pieminēt – kopš kora atjaunošanas jeb visus 30 gadus korī dzied 2 dziedātājas – Laima Buķe un Silvija Razminoviča, un ir 7 dziedātāji, kuri korī dzied vairāk kā 20 gadus.

Laima Buķe “Lašu korī” dzied jau no laikiem, kad tam bija cits nosaukums, kā arī piekrita tajā atgriezties pēc Olgas Spūles aicinājuma atjaunot “Lašu kori”. Visu viņas dzīvi caurvij mūzika un dziedāšana, kā mazam bērnam dziedot kopā ar saviem muzikālajiem vecākiem, gan vēlāk dziedot dažādos ansambļos, folkloras kopās un arī “Lašu korī”. Dziedātājai ir bagāts vezums – dzīves laikā dziedājusi 14 Dziesmu svētku kopkoros. No kora laikiem atmiņā palikuši daudzi notikumi un pasākumi, bet īpaši sirdij mīļi ir pagājušie Dziesmu svētki, kad tika atklāta atjaunotā Mežaparka estrāde “Sidraba birzs”.

“Lašu koris”, kopš tā atjaunošanas 1994. gadā, ir bijis visos Dziesmu un deju svētkos, piedalījies Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800”, arī koru olimpiādē. Savā darbošanās laikā koris piedalījies arī neskaitāmos vietējos pasākumos, bijušā Ilūkstes novada svētkos. Kā iesākuši, tā neizlaiž nevienus Sēlijas dziesmu un deju svētkus “Sēlija rotā!”, tautas mākslas festivālu “Augšdaugava”, kā arī Latgales dziesmu svētkus. Korim mīļākā ir Raimonda Tigula dziesma “Lec, saulīte” un tautasdziesma “Aiz azara bolti bārzi” Staņislava Broka apdarē. Kora diriģente teic, ka arī jaunās kora dziesmas ir ļoti skaistas, bet tās paliek arvien sarežģītākas.

Maija Žigajeva ir ļoti pateicīga virsdiriģentei Terēzijai Brokai, kas savā laikā ir ļoti palīdzējusi un bijusi līdzās, kad koris sācis darboties: “Viņa ir virsdiriģente un diriģente katram cilvēkam. Viņa ļoti palīdzēja man, kā jaunajam diriģentam – brauca pie mums uz Šēderi, uz mēģinājumiem. Tajā laikā arī mums sākās sadraudzība ar Augšdaugavas novada kori “Latgale”. Lai arī es nebiju virsdiriģentes skolniece, tomēr es Terēziju Broku uzskatu par savu skolotāju.”

Kora diriģente stāsta: “Lašu kora dziedātāji ir īpaši jau ar to, ka viņi IR dziedātāji, ka viņi velta savu brīvo laiku korim. Viņi ir draudzīgi, atbalstoši, man šķiet, ka mēs esam kā viena ģimene. Kādam tā varbūt ir jau otrā vai trešā ģimene, bet tomēr ir. Koris ir atkalredzēšanās, satikšanās, kopā būšana, tas ir dziedātgribēšanas un redzētgribēšanas prieks. Laikā, kad strādāju skolā, es uz kori braucu atpūsties, lai gan arī šeit ir jāiegulda smags darbs, gan iemācot jaunu repertuāru, kas paliek arvien sarežģītāks, gan saturot kopā tik daudz cilvēku. Tagad koris ir vieta, kur es varu satikties ar mūziku. Kad pagāja kovida laiks, šķita, ka vairs nespēsim atkopties, bet, kā par brīnumu, cilvēki saņēmās, nāca uz mēģinājumiem un pagājšvasar mēs kopā dziedājām “Sidraba birzī”.”

Īpašu pateicību ir pelnījušas kora dziedātāju ģimenes, kas atbalsta savējos, jo koristi ir ļoti atbildīgi, saplāno savu laiku tā, lai nekavētu mēģinājumus. Tāpēc, svinot 30 gadu jubileju, koncerts tiks veltīts gan pašiem kora dziedātājiem, gan koristu ģimenēm un draugiem.

2024. gada intervija