Lauku bibliotēka – īpaša vieta, kur satikties
Bibliotēka laukos ir nozīmīgs kultūras un sabiedriskais centrs, kur cilvēki nāk ne tikai pēc grāmatām, bet arī socializēties un iemācīties ko jaunu. Bebrenes pagasta bibliotēkas saimniece Ilona Driksne teic: „Šajā profesijā es esmu pavisam „zaļš gurķītis”, jo šis ir tikai mans otrais gads, vēl daudz kas jāapgūst.” Viņa teic, ka darbs bibliotēkā ir iespēja sevi parādīt citiem no savādākas – radošākas šķautnes.
Atnākt uz bibliotēku un lauzt senus stereotipus
Ilona dzīves laikā ir izmēģinājusi vairākas profesijas, bet bibliotekāra amats ļauj būt tuvāk savai lielajai mīlestībai – grāmatām. Ilona stāsta: „Bibliotēka man saistījās ar to, ka, ja es te strādāšu, tad būšu tuvāk grāmatām. Protams, man patīk arī darbs ar cilvēkiem. Kļūt par bibliotekāri mani pamudināja mūsu iepriekšējā bibliotekāre Emma Malahovska. Viņa ir tas cilvēks, kuram darbs bibliotēkā ir aicinājums, viņa ļoti iedvesmoja un palīdzēja, kad sākās manas gaitas bibliotēkā.” Ilona teic, ka cilvēkiem ir radies maldinošs priekšstats par bibliotekāriem, daudzi domā, ka bibliotekārs visu dienu sēž, neko nedara, šad tad apkalpo cilvēku, kurš ir atnācis pēc grāmatas. Patiesībā bibliotekāra diena, it sevišķi nelielā pagastā, ir diezgan aizraujoša un piepildīta. Bibliotekāre stāsta: „Kad atnāku uz darbu, pirmais, ko izdaru – ieslēdzu Bibliotēku informācijas sistēmu ALISE un tad sākas telefona zvani. Cilvēki interesējas, vai esmu darbā, vai neesmu devusies uz kādu semināru. Tad seko jautājumi, cikos drīkst atnākt, vai es varu atlasīt kādas grāmatas. Tā kā es lielākoties pazīstu lasītājus, tad jau esmu iemācījusies, kas viņiem patīk un interesē, līdz šim visi ir bijuši apmierināti ar grāmatu izvēli. Protams, ikdiena nepaiet arī bez statistikas un informācijas ievades sistēmās, ir arī jāstrādā ar grāmatām – kuras jāatjauno, kuras varbūt jau ir nokalpojušas savu laiku, un ir brīdis no tām atvadīties. Interesantākais ir darbs ar cilvēkiem – citreiz kāds atnāk vienkārši aprunāties, gan bērni, gan pieaugušie. Citas dienas paiet pasākumu plānošanā un materiālu sagatavošanā. Bibliotekāram ir jāspēj pielāgoties un izveidot ko interesantu ikviena vecuma cilvēkam.” Ilona atzīst, ka visinteresantākais šajā darbā ir tas, ka ikdienā var uzzināt un iemācīties daudz ko jaunu, pat tādas lietas, par ko neaizdomājies vai vienkārši dzīve nav piespēlējusi. Tiesa, darbam ir arī sava garoziņa, kas īsti nerada prieku, bet kā saka Ilona: „Manuprāt, birokrātisko lietu ir pārāk daudz. Saprotu, ka tas viss ir vajadzīgs, bet tomēr nedaudz aizēno to darba pamatdaļu, bet viss ir paveicams!”
Radošiem cilvēkiem radošas aizraušanās
Ilonas Driksnes lielā aizraušanās ir grāmatu lasīšana. „Es katru brīvu brīdi cenšos palasīt grāmatu. Ja ir diena, kad neesmu lasījusi, tad ir tāda tukšuma sajūta,” stāsta Ilona. Viņa cenšas sekot līdzi un pārlasīt jaunākās grāmatas bibliotēkā, lai ne tikai atpūstos un ļautos grāmatu burvībai, bet arī tāpēc, lai būtu lietas kursā, ko var piedāvāt un ieteikt bibliotēkas apmeklētājiem. Grāmatu lasīšana ir tā lieta, kas ļauj bibliotekārei patiesi atpūsties un atslēgties no apkārtējās pasaules: „Ja man rokās nonāk kāda aizraujoša grāmata, tad es būtībā atslēdzos no pilnīgi visa, kas notiek apkārt, sajūtos kā grāmatu varonis. Man prātā ir grāmatas aina un tad es dažreiz nemaz nedzirdu, ja mājinieki ar mani runā. Tā ir mana atslēgšanās.” Ilona teic, ka nav nozīmes, kāda žanra grāmata tiek lasīta, galvenais, lai ir aizraujošs saturs. Grāmatas par karu, detektīvi, mīlas romāni, ceļojumu apraksti, lubenes – ikviena grāmata var būt interesanta, ja tai ir intriga, kas velk lasītāju uz priekšu, liek viņam pāršķirt nākamo lappusi un turpināt.
Daudzpusīgā bibliotekāres gaume ir arī priekšrocība bibliotekāra darbā – plašās zināšanas par tik dažādām grāmatām ļauj arvien vairāk cilvēkiem ieteikt, ko interesantu var lasīt. Ilona stāsta: „Iepazīstot apmeklētājus un zinot viņu dažādās gaumes un intereses, ir krietni vieglāk viņiem ko ieteikt. Ir arī pretēji – lasītājiem bibliotēkā ir iespēja burtnīcā pierakstīt, kādas grāmatas viņi vēlētos, lai bibliotēka ievieš krājumā. Lasītāju ieteikumi mani vienmēr ieinteresē, tāpēc noteikti cenšos izlasīt arī viņu izvēlētās grāmatas – tas papildina arī manu izlasīto grāmatu bagātību. Lasītāju ieteikumi ir kā sava veida palīdzība bibliotēkai, tad ir vieglāk saprast, cik daudzveidīgi papildināt krājumu.”
Ilonas Driksnes vēl viena aizraušanās ir kulinārija. „Man patīk eksperimentēt virtuvē un mani eksperimenta trusīši ir mana ģimene!” smejas Ilona. Bibliotekāre ir ļoti gandarīta, ka Bebrenes bibliotēkā var atrast grāmatu „Ceļojums ar Sēlijas garšu”. Šo grāmatu izdeva biedrība „Sēlene”, apkopojot dažādu Sēlijas saimnieču receptes. Grāmatā ir arī Ilonas Driksnes vecmāmiņas receptes: „Viņa kādreiz bija godu saimniece, ēst gatavošanas mīlestība man nāk no viņas. Kādreiz viņai daudz palīdzēju un arī ļoti daudz iemācījos. Saldumu gatavošana varbūt nav mans lauciņš, bet pamatēdieni, gaļas ēdieni, uzkodas un salāti – tas man visvairāk patīk”, stāsta Ilona.
Bibliotekārei jau kopš skolas laikiem ir vēl viena aizraušanās – skatuve. Ilona dzied senioru vokālajā ansamblī „Sarma”. Kā teic Ilona: „Vecums nav šķērslis! Lai man vēl ir ļoti tālu līdz seniora statusam, tas man netraucē darboties šajā kolektīvā, jo man patīk dziedāt un tas ir galvenais. Nesen Bebrenē atsāka darboties amatierteātris, un kā tad bez manis? Man patīk izpausties arī tur, tā bija mana aizraušanās jau kopš skolas laikiem.” Bibliotekāre stāsta, ka skolas laikā viņai ļoti paticis spēlēt teātrī, vienmēr gribēja ieņemt galvenās lomas. Kādreiz bija dažādi konkursi un pārbaudes no teātru skolas, toreiz ierosināja, ka Ilona varētu mācīties Valmieras skolā, kas bija ar teātra novirzienu: „Es kā tāda maza lauku meitenīte toreiz nobijos. Valmiera šķita tik tālu no mājām, baidījos, kā tad tur tikšu galā, tā arī neaizbraucu. Godīgi sakot, es to vēl šodien nedaudz nožēloju, jo pamēģināt jau varēja. Nu nekas, toties šobrīd man ir iespēja izpausties Bebrenes amatierteātrī!” Ja visam kolektīvam ir entuziasms un darbošanās prieks, tad arī rodas centība un vēlme nest Bebrenes vārdu plašāk.
Hobijs kā līdzsvara veidotājs starp profesionālo un personīgo dzīvi
Ilona Driksne uzskata, ka ir jācenšas darbā dzīvot savu profesionālo dzīvi un to nenest uz mājām. Kaut vai domu veidolā, kāds nepaspēts darbs vai sarežģītāka lieta – viss ir jāatstāj darbā: „Atnākot mājās, pārsvarā darba lietas cenšos nobīdīt maliņā, jo izdegšana var ļoti ātri atnākt. Pazūd visa aizrautība un dzirkstelīte, lai darītu savu tiešo darbu. Vienmēr ir jāatrod laiks sev un ģimenei, jo tas ir pats svarīgākais. Es varu teikt, ka esmu bagāts cilvēks, man ir viss – ģimene, bērni, mazbērni, mamma ar ģimenīti. Darbs ir darbs, tas ir svarīgi, bet pirmajā vietā vienmēr ir ģimene.”
Bibliotekāre stāsta, ka viņas iedvesmas avots galvenokārt ir ģimene, bet ļoti nozīmīgi ir līdzcilvēki arī darbā. Ilona ir gandarīta, ka viņa ir iekļāvusies tik jaukā komandā, kāda ir Bebrenē – ikviens pārvaldes darbinieks ir ļoti atbalstošs un pretimnākošs: „Mans radošais kolektīvs! No kolēģēm es ļoti daudz ko varu mācīties un iedvesmoties, un tās fiksās idejas, ko viņas īsteno, ir fantastiskas! No meitenēm es iedvesmojos, un arī man rodas kāda ideja, ko gribētos īstenot savā darbā. Arī seniori, ar kuriem kopā dziedu ansamblī, ir ļoti radoši un atvērti, arī no viņiem gūstu lieliskas idejas.”
Iedvesmojoši cilvēki apkārt pamudina izmēģināt lietas, kas agrāk nekad nav darītas. Ilona noteikti gribētu izmēģināt un piedzīvot, ko pavisam sevišķu – bibliotekārei ir plāns mesties īstā piedzīvojumā – izlēkt ar izpletni. Arī savas zināšanas spodrināt ir svarīgi, tāpēc noteikti vēlētos uzlabot savas angļu valodas zināšanas, lai, kā viņa pati saka, vienmēr būtu apritē.
Pierādīt mākslīgajam intelektam, ka grāmatas uzvar
Ilona Driksne stāsta, ka viņas misija ir pievērst jauniešus grāmatu lasīšanai. Savā darbā viņa ir novērojusi, ka tieši jaunieši ir tie, kas vismazāk lasa grāmatas. Ilona teic: „Tā varbūt pat ir neiespējamā misija, bet gribētu, lai jaunieši vairāk lasa grāmatas, apmeklē bibliotēku. Kaut vai ienāk aprunāties. Pie manis šad tad vēršas meitenes – pat pēc darba laika Facebook uzraksta ziņu, pajautā, vai bibliotēkā ir kāda grāmata, ko viņas vēlētos lasīt. Liels prieks, ka viņas uz bibliotēku paņem arī savas draudzenes līdzi, iedvesmo lasīt arī citus. Diemžēl internets un visi Facebook, TikTok un kas tik vēl ne aizēno burvīgo grāmatu pasauli. Tāds ir mans vērojums.” Bibliotekāre stāsta, ka Bebrenē nav populāra e-grāmatu bibliotēka, cilvēki priekšroku dod īstām grāmatām. Ilona smejas, ka grāmatas tāpat uzvarēs mākslīgo intelektu, ka cilvēki noteikti ar laiku atgriezīsies pie īstām, pārbaudītām vērtībām.
Būt draudzīgiem un saticīgiem!
Mēs šodien dzīvojam sarežģītā un ārkārtīgi straujā pasaulē, tāpēc bibliotekāre Ilona Driksne vēl, lai pasaulē pēc iespējas ātrāk iestātos miers, lai ikviens kļūtu labestīgāks, draudzīgāks un izpalīdzīgāks. Viņa aicina apmeklēt bibliotēku un lasīt grāmatas, darīt skaistas un radošas lietas!
Teksts, foto: Māra Multiņa
