Sēlietes Elgas Vuškānes kodols: mazāk tukšu runu, vairāk darba
Kad gatavojamies gadskārtu svētkiem, kā pirmie vēstneši, ka svētki ir pavisam tuvu, ir ne tikai dabas gleznainā pārtapšana no rudens lapu košuma baltās sniega segās un pavasara svaigumā. Pagastus un novada ielas iekrāso arī sezonāli un tematiski rotājumi, pie kuriem nereti apstājamies pētot, apbrīnojot, nobildējoties. Vai esi aizdomājies, ka aiz šīm kompozīcijām klusi noslēpušās čaklas rokas un radošs skatījums?
Augšdaugavas novadā par šo estētisko prieku Bebrenes un Ilūkstes ielās rūpējas dekoratore Elga Vuškāne, kuras veikumu vietējie iedzīvotāji un viesi jau sen vairs neuztver kā pašsaprotamu.
Elgas dzīve kopš dzimšanas rit Sēlijas saliedētajā kopienā Bebrenē. Elga pati sevi raksturo kā patiesu lauku sievieti, kura nekad nav vēlējusies pārcelties uz dzīvi pilsētā. Elgas dzīves spars iezīmē sēļiem raksturīgo nepatiku pret tukšām runām, priekšroku dodot daram, tikai tad – atpūtai. Kaut gan arī atpūta vairāk saistās ar aktīvu darbošanos.
Sākotnēji Elga pēc profesijas bija šuvēja un strādāja šūšanas uzņēmumā. Aptuveni 30 gadu vecumā Elga sāka strādāt Bebrenes tehnikumā, kur septiņus gadus dažādu programmu prasību ietvaros tika mācīta šūšana citiem. Kad šī izglītības programma noslēdzās, skolas direktore piedāvāja apgūt pedagoģiju. Elga tā arī izdarīja, un kādu laiku viesmīlības programmas studentiem mācīja krāsu mācību un noformēšanu.
Interese par ziediem un floristiku Elgai bijusi jau sen – sākotnēji bijusi doma mācīties Bulduros, tomēr attāluma dēļ tas netika īstenots. Nopietnāks pagrieziens floristikas virzienā notika aptuveni pirms divdesmit gadiem, kad kopā ar kādu tehnikuma meiteni Elga piedalījās floristikas konkursā Daugavpils rajonā. Necerēti tika iegūta pirmā vieta par izveidoto Adventes vainagu, ko atzinīgi novērtēja žūrija. Tam sekoja direktores aicinājums pārņemt floristikas pulciņa vadīšanu skolā. Draudzenes mudināta, Elga divus gadus braukāja uz Jelgavu mācīties pie floristikas meistares, sekmīgi iegūstot florista apliecību. Kursi, ceļš un mācību materiāli tolaik prasīja ievērojamus finansiālos līdzekļus. Papildus floristikai apgūta arī dekupāža – vecu vāžu, mēbeļu un koferu atjaunošana.
Jau sešus gadus Elga strādā pašvaldībā par dekoratori Ilūkstē un Bebrenē. Paralēli darba pienākumiem kā dekoratorei Elga reizi nedēļā vada interešu izglītības floristikas pulciņu Bebrenes skolā bērniem no otrās līdz devītajai klasei. Darbs ar bērniem viņai sagādā prieku. Elga augstu vērtē to audzēkņu izaugsmi, kuri pie viņas nāk jau no pirmajām klasēm. Papildus tam Elga jau aptuveni 20 gadus brīvprātīgi pilda vietējās draudzes priekšnieces pienākumus Kaldabruņas baznīcā, kur kopā ar vīru, Jēkabpils pašvaldību, aktīvu vietējo kopienu un ziedotājiem ir paveikti lieli darbi, tostarp nokārtota zemesgrāmata un 2019. gadā uzlikts jauns jumts baznīcai.
Darba procesā Elga vislielāko iedvesmu gūst, meklējot idejas platformā Pinterest, kas viņu mēdz uzlādēt tiktāl, ka uzreiz rodas vēlme radīt. Dekorēšanā viņa dod priekšroku dabīgiem materiāliem – mizām, pūpoliem, zariem un tam, kas attiecīgajā gadalaikā atrodams dabā, jo pati lieliski pārzina vietējo apkārtni un to, kur kas aug. Lai nodrošinātu materiālus, Elga savā siltumnīcā un dārzā pati ļoti daudz audzē dažādas vasaras puķes, ziemcietes, efejas u.c. Floristei patīk kompozīcijās ievērot mērenību, jo uzskata, ka minimālisms, pareizs fons un krāsas palīdz izcelt galveno, kamēr pārlieku piebāztas kompozīcijas zaudē savu estētisko vērtību. Krāsu paletē priekšroka tiek dota siltajām krāsām un zilajiem toņiem, kas harmoniski sadzīvo ar sēlisko dabu.
Kā vienu no lielākajām grūtībām un izaicinošākajām jomām darbā Elga min kāzu floristiku. Lai gan sākotnēji nav bijis vēlmes ar kāzu floristiku nodarboties augstās atbildības dēļ, līdzcilvēku ieteikuma rezultātā Elga šobrīd ir noformējusi jau vairākas kāzas. Kāzu floristika viņai ir kā pārbaudījums un adrenalīna avots, kurā jānodrošina, lai dekori neapgāztos vējā un nenokristu no automašīnām. Tāpat fiziski smags izaicinājums ir lielo dekorāciju uzstādīšana. Mācību procesā meistare Ieva Ģērmane viņai iemācīja tehniski pareizu darbu stiprināšanu un prasmju slīpēšanu, liekot darbus jaukt ārā un pārtaisīt līdz tie šķituši nevainojami. Viens no veidiem, kā Elga iemanījusies labāk pamanīt nepilnības vai tukšumus savos darbos, ir fotogrāfija, jo tieši nobildējot kompozīciju, viegli saskatāms, kur kaut kā vēl trūkst vai ir par daudz.
Visvairāk Elgai patīk rotāt Ziemassvētkus, un gatavošanos šiem svētkiem viņa sāk jau oktobrī. Patīkot pats jaunrades process, savukārt tehnisko darbu stiprināšana reizēm rada bažas un pat bailes, tādēļ šajos darbos labprāt piesaista palīgus. Fiziskajos un tehniskajos darbos, piemēram, materiālu zāģēšanā vai smagu dekoru nešanā, viņai vienmēr palīdz ģimene – vīrs un dēls, kā arī draudzene un atsaucīgie pašvaldības komunālās daļas darbinieki. Elga uzticas tikai saviem tuvākajiem cilvēkiem, jo viņi jau precīzi zina Elgas prasības un vēlmes. Svētku dekorēšanai mājās pievēršas pašā pēdējā brīdī, kad lielie darbi ir pabeigti, un dara to īpašā atmosfērā – dedzinot paštaisītas sveces un klausoties mūziku.
Jauniešiem, kuri baidās izvēlēties savu sapņu profesiju visdažādāko apsvērumu dēļ, Elga novēl būt drosmīgiem, nebaidīties un mēģināt, jo bez darba nekas netiks sasniegts, bet darba radītais prieks un bauda atsver visas grūtības!
Teksts: Endija Marcinkeviča
Foto: Māra Multiņa