Nepārdomāta ceļmalu pļaušana samazina dabas daudzveidību
***Sākoties vasaras sezonai, aktuāls jautājums kļūst ceļmalu pļaušana, tāpēc, lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība „Zemnieku saeima” aicina lauksaimniekus, pašvaldības un Valsts Autoceļu uzturētāju ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā 2 reizes sezonā – pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties. Ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem.
***Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: „Arī iepriekšējos gados lauksaimniekus, pašvaldības un ceļu apsaimniekotājus aicinājām nesteigties ar ceļmalu pļaušanu pirms Jāņiem. Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir “padomju laiku” mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd vērtīgāk būtu izmantot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu pieredzi – ceļmalas saglabāt kā ziedošu dabīgo augu joslas, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būti
sku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā. Pļaujot ceļmalas sākot no jūlija sākuma palielinās augu dažādība, līdz ar to ir vairāk un ilgāk apputeksnētājiem pieejama barības bāze. Ceļu malās paspēj izligzdot putni un ne mazāk svarīgs ir arī estētiskais faktors. Autobraucēji var priecāties par krāsainajām ceļmalām. Starp citu Lielbritānijas pētījumi pierāda, ka uz ceļiem ar krāšņām ceļmalām ir mazāk ceļu negadījumi. Viens no plaši izmantotiem argumentiem biežai ceļmalu pļaušanai ir ceļu satiksmes drošība un autobraucēju redzamība. Protams, ka ceļmalu pļaušana būtu jāizvērtē katrā konkrētajā situācijā. Ja grāvji ir aizauguši ar krūmiem un ir palikusi neliela ceļmala, ir būtiski, lai tā nodrošinātu labu redzamību, tātad jāpļauj salīdzinoši bieži. Mēs gan aicinātu tomēr pārņemt pamazām citu valstu pieredzi un balstīties uz pētījumiem, kas parāda, ka pāris gadus pļaujot vēlu un nopļauto masu novācot ceļmalu augsnes auglība samazinās un tajā atgriežas liela augu dažādība. Pēc pāris gadiem tādējādi ir iespējams samazināt pļaušanu līdz maksimums 2 reizēm gadā un ietaupītos līdzekļus izlietot citiem ceļu kopšanas darbiem. Turklāt ņemot vērā to, ka pirms Jāņiem vairums Rīgas iedzīvotāju dodas dažādos Latvijas virzienos, skaisti ziedošas ceļmalas būtu laba dāvana visiem Jāņuzāļu lasītājiem!
Par biedrību „Zemnieku saeima”
***Biedrība „Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekiem.
Informāciju sagatavoja
Biedrība „Zemnieku saeima”
67027044