Pāriet uz saturu Skip to main navigation Skip to footer

Ilūkstes jezuītu Romas katoļu baznīcas fragmentu un klostera kompleksu rotās “Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības zīme”

Ilūkstē, 27. maijā Kultūras un mākslas centrā pulcējās Augšdaugavas novada domes deputāti, novada pašvaldības, Ilūkstes pilsētas administrācijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, Saeimas deputāti, dažādu iestāžu pārstāvji, kuru interese bija vērsta uz Ilūkstes pilsētas vēsturisko pērli – jezuītu Romas katoļu baznīcas fragmentu  un klostera ēkas un palīgēku kompleksu. Tika  spriestu par Ilūkstes jezuītu klostera attīstību un nākotnes iecerēm.

 

Vairākus gadus Ilūkstes novada pašvaldība (2004-2021) veiksmīgi sadarbojoties ar Nacionālo  kultūras mantojuma pārvaldi, panāca pozitīvu rezultātu – 2021. gada 18. novembra svētku priekšvakarā Ilūkstes jezuītu Romas katoļu baznīcas fragmentu  un klostera komplekss kļuva  par Valsts aizsargājamo arhitektūras un arheoloģisko pieminekli.

 

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, Attīstības komitejas vadītājs  Vitālijs Azbalts  sanāksmes ieskaņā iezīmēja tikšanās mērķi –  vēlreiz pieslīpēt  Ilūkstes jezuītu  Romas katoļu baznīcas fragmentu  un klostera kompleksa koncepciju. Viņa vadībā  2022. gada sākumā Augšdaugavas novadā tika  izveidota darba grupa, kas izstrādāja koncepcijas   pirmo redakciju.

Baznīca un  klosteris daudzus gadsimtus kalpoja kā Garīgs izglītības centrs, dodot iespēju  izglītoties gan muižnieku, gan zemnieku bērniem, pieredzēja savu spožumu un kritienus pelnos.

Pašlaik vēsturiskais objekts atrodas izpētes stadijā. 2021. gada rudenī notika klostera arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, ko vadīja arhitekts, mākslas vēsturnieks Ilmārs Dirveiks, strādājot kopā ar savu “Arhitektoniskā izpētes darba grupu” veica klostera ēkas un palīgēkas iekšējo un ārējo izpēti. Drīzumā Ilūkstes centrā rosīsies profesionāli  arheologi, kas veiks baznīcas atsegto pamatu fragmentu izpēti, konservācijas  – glābšanas darbus, kā  arī tiks izstrādāti turpmākie objekta aizsardzības plāni.

Pēc galīgas vēsturiskā objekta koncepcijas izveides, savu vietu ieņems klostera ēkas, palīgēkas un baznīcas pamatu fragmentu, apkārtnes projektēšana darbi, tai sekos klostera ēkas restaurācija, ko paredz  veikt vairākos posmos.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis atzīmēja: “Šis objekts ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas mērogā. Senā celtne ar tās vēsturi, ar tām vērtībām, kuras jau ir zināmas un kuras tiks atklātas, padara šo vietu par unikālu. Daudz kas laika gaitā tika aizmirsts vai gāja bojā, bet šobrīd notiek vietas atdzimšana. […] Tas ir  laba ceļa sākums, apslēpto vērtību izpētei noteikti jāturpinās – nevis būvējot no jauna to, kas ir zudis, bet izceļot to, kas ir vēl saglabājies.”

Vērtīgas bija  Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvju domas, ieteikumi un , priekšlikumi.

Sanāksmes dalībnieki pēc vēsturiskā objekta “nākotnes vīzijas” koncepta  prezentācijas, apmeklēja Ilūkstes jezuītu klosteri, apskatot tā pašreizējo stāvokli.  Pēc klostera apskates sekoja diskusijas par klostera nākotni un tā iespējām.

Viens no pamatuzdevumiem klostera attīstības procesā ir saglabāt esošās vēsturiskās vērtības, kā arī rast piemērotu funkcionālo pielietojumu tūrisma nozarē.

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns savās pārdomās teica: “Ja pāri Ilūkstei nebūtu gājuši pasaules kari, te būtu palikušas patiesi daudzas vēsturiskās vērtības.”

 

Diskusijās piedalījās arī Saeimas  un Latgales reģionālās attīstības aģentūras  pārstāvji, kā  arī  Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas nodaļas vadītāja  Sandra Zirne.

 

Sanāksmes noslēgumā Ilūkstes pilsēta ieguva  īpašu “Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības zīmi”, kas drīz tiks piestiprināta pie Ilūkstes jezuītu klostera sienas.

 

Leposimies, rūpēsimies  par Ilūkstes senatnes un nākotnes pērli!

 

Ilūkstes pilsētas administrācijas

Sabiedrisko attiecību  speciāliste

Aija Piļka

 

Foto: Dainis Bītiņš un Aija Piļka

Skip to content