Līga Pauļuka: „Lai rastos skaistas lietas, mums ir jāprot sanākt kopā!”
Līga Pauļuka ir kultūras pasākumu organizatore Bebrenē, īsta sava pagasta patriote: “Es esmu bebreniete, Bebrenes patriote, Bebrenes kopienas pārstāve. Pat tajā laikā, kad biju prom no Bebrenes, dzīvojot Rīgā vai dzīvojot pat ļoti tālu ārzemēs, ar lepnumu teicu, ka esmu no Bebrenes.” Līga šogad valsts svētkos saņēma Augšdaugavas novada pašvaldības pateicības rakstu par radošu ieguldījumu dzimtās puses atpazīstamības veicināšanā un aktīvu dalību pagasta kultūras un tūrisma dzīves organizēšanā.
Visa pamatā sadarbība un viens mērķis
Līga stāsta, ka viņa ikdienā nodarbojas ar divām lietām, kas ir pilnīgi atšķirīgas, bet tomēr vienlīdz svarīgas viņas dzīvē: “Viena no tām ir manas ģimenes saimniecība, mēs jau 10 gadus audzējam aitas. Uzskatu, ka mēs esam kļuvuši jau savā ziņā par tādiem diezgan prasmīgiem un zinošiem aitkopjiem, jo šo gadu laikā tik ļoti daudz kas ir redzēts, pieredzēts un iemācīts.” Otra lieta, kas ir Līgas neatņemama ikdienas sastāvdaļa, ir kultūras un tūrisma dzīves organizēšana Bebrenes pagastā: “Es esmu tūrisma cilvēks Bebrenē, sevi vienmēr tā saucu, jo tie amatu nosaukumi ir tik mainīgi. Mums Bebrenes pagastu apvienības pārvaldē ir tāds ļoti labs kodols jeb vairāki cilvēki, kas ir ieinteresēti kopā strādāt un skatīties vienā virzienā, tad mēs protam sanākt kopā, lai kopā plānotu, lemtu un darītu, kā arī kopā radītu skaistas lietas. Tāpēc mēs īsti tā nenošķiram tūrismu no kultūras, arī bibliotēka mums ir tepat blakus, sadarbojamies arī ar biedrībām, atbalstām viens otru un mēģinām iesaistīties un palīdzēt.”
Atrast savu mīļāko vietu un būt tur ar sirdi un dvēseli
Bebrene ir īpaša ar to, ka ciemam ir patiesi bagāts kultūrvēsturiskais mantojums: “Mums visa dzīve Bebrenē ir veidojusies, pakārtojoties senatnes notikumiem. Grāfu ģimene, muižniecība, kas šeit ir veidojusi visu apkārtni, arī skolas šeit ir ļoti sen bijušas, un tā lēnām viss ir atplaucis. Un tas, ka, Latvijai pāri ejot diviem pasaules kariem, daudz kas ir tik labi saglabājies līdz mūsdienām un viss tā turpinās, un, ja mēs centīsimies, tad visu varēsim nodot arī nākamajām paaudzēm”, Līga lepojas ar savu dzimto Bebreni. Viņa teic, ka Bebrene ir īpaša vieta, kur dzīvot. Pēdējā laikā daudzi tūristi saka, cik Bebrene ir skaista: “Es tā arī jūtos – kā dzīvotu mazā, skaistā, sakoptā pilsētiņā, mēs visi šeit runājam vienā valodā, kas man ir ļoti svarīgi. Bebrenē dzīvot ir ļoti patīkami!”
Katram cilvēkam noteikti ir kāda mīļākā vieta savā pilsētā, ciemā vai laukos, meža ielokā vai uz kāda ziedoša pakalna, kur var justies labi un var būt tāds, kāds tu esi pa īstam. Līgai arī tāda ir: “Mana mīļākā vieta Bebrenē noteikti ir tā, kur es šobrīd dzīvoju. Lai arī es sevi saucu par centra meiteni, jo dzimusi un savus pirmos 18 gadus esmu dzīvojusi tieši Bebrenes centrā, tomēr pēc atgriešanās no ārzemēm dzīvoju laukos. Tās ir manas senču mājas, kas atrodas apmēram trīs kilometru attālumā no Bebrenes centra. Tur es redzu to savu senču klātbūtni, sajūtu viņu atstāto mantojumu. Man ir diezgan daudz stāstīts par to, kas tur ir noticis senatnē, gan labas lietas, gan varbūt ne tik labas. Pagalmā kādreiz ko rokot, esam uzgājuši bruģi. Iedomājieties, tur bruģis pagalmā ir bijis, tur tādi ceļi ir bijuši, kādreiz liela saimniecība ir bijusi! Jā, šīs mājas pilnīgi noteikti ir mana mīļākā vieta!”
Bebrenes dzirnavu stāsts
Līga Pauļuka uz Bebreni atgriezās pirms 10 gadiem, bet par tūrisma speciālisti kļuva 2019. gadā, kad Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa uzaicināja Līgu sadarboties. Līga stāsta, ka Bebrenē ir brīnišķīga bāze, ar ko strādāt, kā arī tūrisma aktīvajā laikā sanāk satikt cilvēkus no visas Latvijas, citreiz arī no ārzemēm: “Man patīk aprunāties ar tūristiem, tad ir tā sajūta, ka man nekur nav jābrauc, jo viņi ir atbraukuši pie manis. Tūristi stāsta par savu vietu, paliela mūsējo, un es jūtos ļoti labi! Vasarā man bieži vien nav laika kaut kur aizbraukt, tad šī satikšanās ar tūristiem ir kā tāda mijiedarbība. Man patīk satikties ar cilvēkiem, man patīk klausīties viņu stāstus.”
Līga stāsta, ka viņai ir bērnības atmiņas par Bebrenes dzirnavām – kādreiz kopā ar tēti zirga pajūgā veduši graudu maisus, ir redzēts tieši tas brīdis, kad graudu maisi no pajūga tiek pacelti augšā. Šodien šis process ir neatņemama ekskursijas sastāvdaļa dzirnavās. Kad Līga mācījās skolā, dzirnavas jau būtībā bija pamesta ēka: „Es redzēju, kā dzirnavas grūst, kad devos projām no Bebrenes. Un tad, kad atgriezos atpakaļ, dzirnavu māja bija skaista, ar skaistu jumtu, skaistām sienām. Mana pirmā ekskursija Bebrenes dzirnavās ir spilgti palikusi atmiņā – Benita iedarbināja dzirnavas, un man bija iespēja būt vienīgajam tūristam un klausīties to dzirnavu rūkoņu. Tas brīdis man ir palicis ļoti īpašs, un es ļoti ceru, ka tagad tie tūristi, kas atbrauc pie mums, arī var sajust to īpašo brīdi, to skaisto dūkoņu, to neparasto, ko mēs ikdienā nevaram nekur dzirdēt un redzēt.” Šodien ikviens apmeklētājs var apskatīt dzirnavas – piedāvājumā ir divas ekskursijas: viena piedāvā iepazīst dzirnavu vēsturi, bet otra – iepazīties arī ar Bebrenes stāstu, izstaigājot ciema vēsturisko centru, izzinot Bebrenes muižas, katoļu baznīcas un dzirnavu stāstus.
Tūrisma speciāliste atzīst, ka viņai vismīļākās ir ekskursijas: „Katru reizi, kad piebrauc autobuss, tad noskaņojos, eju sagaidīt tūristus, apsveicinos vispirms ar katru atsevišķi, vēlāk ar visiem kopā, tad ir interesanti vērot, kāds veidosies tas brīdis.” Šovasar dzirnavas apmeklēja ļoti īpaši viesi: „Man bija satikšanās ar diviem kungiem ļoti cienījamos gados, izrādījās, ka viņi ir atbraukuši no Austrālijas. Viens no viņiem jau kādu laiku ir pārcēlies uz Latviju, bet otrs brauc ciemos, viņi abi ir mūziķi, organizē kultūras norises Latvijā. Mēs sākām runāt par emigrācijas laiku, man liekas, divas stundas ar viņiem norunāju. Viņi stāstīja, kā nonākuši Austrālijā, viens no viņiem piedzimis, bēgļu gaitās esot. Tas stāsts bija tik interesants un šī satikšanās bija tik ļoti saviļņojoša, noteikti ilgi man paliks atmiņās.” Arī kultūras norises pie Bebrenes dzirnavām ir interesantas: „Vispār man patīk visi pasākumi pie dzirnavām, jo tur ir tāda laba vieta, tāds kā centrs Bebrenē, tur pat blakus ir muiža, tā ir kā tāda jaunā sapulcēšanās vieta. Man tur tiešām patīk katrs pasākums!” Līga teic: „Es ļoti ceru, ka arī turpmāk mums izdosies radīt skaistas lietas. Lai rastos skaistas lietas, mums ir jāprot sanākt kopā, sarunāties, saplānot, izveidot.”
Lepoties ar savu ciemu
„Es priecājos, ka bebrenieši lepojas ar savu ciemu! Ja kāds atbraucējs uz ielas pavaicā mūsējiem, ko pie jums var redzēt, tad bebrenieši sāk skaitīt. Viņi nesaka, ka pie mums nekā nav, viņi stāsta, kurā virzienā jādodas, lai varētu apskatīt Bebreni un visas interesantās vietas pie mums,” ir gandarīta tūrisma speciāliste.
Turpmākajos gados Bebreni sagaida lieli notikumi, gan Pasaules latviešu saiets 3×3, gan gaidāms taku skrējiens „Stirnubuks”, arī citi pasākumi, kas Bebrenei un Augšdaugavas novadam nav mazsvarīgi. Līga teic: „Tas, ka pie mums notiek tādi lieli pasākumi, tas jau vien kaut ko nozīmē! Šeit pasākumu organizētāji sastopas ar atsaucību, sadarbību, viņi zina, ka šeit būs labs atbalsts un var kaut ko darīt.” Tūrisma speciāliste cer, ka Bebrene arī turpmāk plauks un attīstīsies, būs pievilcīga vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem: „Bebrenei vajadzētu padomāt, kā varētu cilvēkiem, kas gribētu pārcelties pie mums, nodrošināt dzīvesvietas. Varbūt vajadzētu sākt ar to, ka bebrenieši, kas tur savos īpašumos dzīvokļus, bet tos neizmanto, varētu padomāt un veikt kādu remontu savā mājoklī, to izīrēt. Manuprāt, jaunpienācēji būtu ieinteresēti šādai sadarbībai.
Bebrene varētu kļūt par zirgu karaļvalsti! Man šķiet, ka Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola noteikti augs, it īpaši zirgkopības programma. Skolā ir fantastiski pasniedzēji, un jaunieši brauc mācīties no visas Latvijas.”
Mīlēt savu Latviju
Valsts svētku mēnesī Līga Pauļuka ikvienam vēl: „Turēt Latviju sirdī! Apzināties, ka Latvija patiesībā ir vislieliskākā valsts pasaulē. Mums ir ļoti paveicies, ka mēs esam šeit piedzimuši. Ir zemes, kurās nav ūdens, kurās ir ļoti karsti vai tieši pretēji – ļoti auksti. Mēs dzīvojam vislabākajā zemē pasaulē! Vēlu ikvienam latvietim mīlēt savu Latviju!”
Teksts, foto: Māra Multiņa