“Adīšana ir nervu nomierināšana!”
Jūnija sākumā ik gadu tiek atzīmēta Vispasaules publiskās adīšanas diena, kad rokdarbnieces individuāli vai apvienojoties pulciņos, kopās, biedrībās popularizē adīšanas prasmi. Šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma Ilūkstes rokdarbu kopa “Dzīparu namiņš” pulcējās Ilūkstes centrā pie strūklakas, lai iepazīstinātu interesentus ar savu aizraušanos un iedvesmotu kādu adīt vai pievienoties adītāju kopai.
“Dzīparu namiņa” vadītāja Silvija Baginska stāsta, ka agrāk organizēja šāda veida pasākumu, bet nāca kovida laiks, kad nevarēja pulcēties, tad šī tikšanās izpalika. Rokdarbnieces kopā sanāk divas reizes mēnesī, kad satiekas, ada savus darbus, dalās ar jauniem zeķu vai cimdu rakstiem, māca viena otrai ko jaunu un aprunājas pie kafijas tases. Tā radusies ideja šogad atsākt atzīmēt Vispasaules publiskās adīšanas dienu.
“Dzīparu namiņš” darbojas Ilūkstes Seno lietu krātuvē “Sēļu istaba”, pašlaik kopā sanāk 10 līdz 12 adītājas. Katra adītāja ir ar savu rokrakstu, vienai patīk adīt zeķes, citai mīļi ir lielie darbi – džemperi, kleitas, jakas, pončo. Kopas dalībniece Marija Kviļūne ada jau vairāk kā 60 gadus, zeķēs un cimdos ieadot latvju rakstus un krāsas: “Man vislabāk patīk bordo krāsa, adu latviešu rakstus. Agrāk daudz adīju džemperus, man ļoti patika tie lielie darbi. Tagad gan adu tikai cimdus un zeķes. Ļoti patīk krāsaini darbi – ja iedomājos kādu krāsu, tad vajag un viss!” Savukārt “Dzīparu namiņa” adītājai Kristīnei Kerubinai sirdij tuvākas ir maigās, neitrālās krāsas, ieadot mežģīnes zeķēs, cimdos, kleitās, šallēs.
Kopas vadītāja stāsta, ka dalībnieces ir veidojušas arī kopīgus projektus, piemēram, Latvijas simtgadei par godu adīja baltus cimdus, kopā ir adījušas šalli Rainim, tajā ieadītas Sēlijas karoga krāsas. Projektā “Šalle Latvijai” “Dzīparu namiņa” dalībnieces ir ieadījušas arī savu gabaliņu. Kopa arī atbalsta Ukrainu – savus adījumus ir sūtījušas Ukrainas kareivjiem. “Dzīparu namiņš” ir piedalījies ar izstādi arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Sēlijas dienās. “Dzīparu namiņa” rokdarbus var apskatīties seno lietu krātuvē “Sēļu istaba”, ir bijušas arī dažādas rokdarbu izstādes gan turpat, “Sēļu istabā”, gan tuvākajās bibliotēkās.
S.Baginska stāsta: “Mēs esam izmēģinājušas arī citus rokdarbus, piemēram, pērļošanu, auduma puķes izgatavojām, dekupējām, filcējām, bet esam palikušas uzticīgas adīšanai, kāda dalībniece arī tamborē.” Regīna Zemlicka teic, ka ļoti labprāt ada zeķes, pa retam arī kādu cimdu pāri. Ir izmēģināts adīt arī ausaines, zābaciņi maziem bērniem, interesanti bijis adīt čības: “Internetā noskatos, tad izmēģinu. Man ļoti patīk spilgtas krāsas, ir vēl tāda dzija, kas pati rakstu veido, bet tad jāskatās, lai otra zeķe iznāk tāda pati kā pirmā.”
“Dzīparu namiņš” aicina adīt, dalīties ar saviem radošajiem darbiem. Kā teic kopas dalībniece Regīna: “Adīšana ir nervu nomierināšana! Tiešām aizmirstas viss negatīvais.”
Teksts, foto: Māra Multiņa
