Savienojam ideālo un reālo Sēlijā

5. oktobrī Viesītē notika XI Sēlijas kongress, pulcējot Sēlijas patriotus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, ministrus un deputātus. Kongresā piedalījās arī bijušais Latvijas valsts prezidents (2019 – 2023) Egils Levits, kurš ir Latviešu vēsturisko zemju likuma autors un Sēlijas patrons, kongresā ieguvis jaunu titulu – “Sēlijas tētis”.

XI Sēlijas kongresā ar saukli “Savienojam ideālo un reālo!” tika apskatītas vairākas šobrīd aktuālas tēmas Sēlijai un tās attīstībai. “Stendera biedrības” valdes loceklis Pēteris Stradiņš lasījumā “Sēlijas sasniegtie mērķi un tuvākie uzdevumi” uzsvēra, ka agrāk priekšstats par Sēliju bija radies divejāds, arī šobrīd dažviet valda viedoklis, ka eksistē iedomu, sapņu, idealizētā Sēlija, kas dzīvo Rīgas un citur dzīvojošo sēļu, arī zinātnieku, inteliģences vidū, savukārt, reālā Sēlija, kur mīt cilvēki, kas cīnās ar saimnieciskām grūtībām, sliktiem ceļiem, infrastruktūras neesamību, neērtībām, krasi atšķiras no iedomātās.

P. Stradiņš aktualizēja to, ka ļoti nozīmīgi ir veicināt zinātnisko pētniecību Sēlijā, iekļaut to zinātniskajos rakstos. Var teikt, ka Latviešu vēsturisko zemju likums, ko 2021. gadā pieņēma Saeima, ir Sēlijas augstākais punkts, jo beidzot Sēlija ir atzīta kā reāls kultūrvēsturiskais novads. Līdz ar to nākamais sasniegums ir Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis, kas tika apstiprināts 2023. gadā: mākslinieks Edgars Sims izveidoja Sēlijai ļoti atbilstošu ģerboni – staltbriedis, kas ar augsti paceltu galvu dodas uz priekšu. P. Stradiņš uzsver, ka ģerbonis simbolizē vēsturiskās zemes attīstību, nemitīgu virzību uz priekšu, arī jauneklību. Tāpat tika pieminēts vēl viens nozīmīgs notikums Sēlijai – 2024. gada sākumā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apstiprina oficiālo Sēlijas karogu. Īpaši tika atzīmēti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki 2023. gadā, kad Sēlija vairs nav apvienota ar Latgali un Zemgali, bet gan Dziesmu svētku gājienā dodas ar savu Sēlijas vārdu. Pēteris Stradiņš uzsver, ka Sēlijas spēks ir mazajās kopienās. Šobrīd Sēlijā darbojas vairāk nekā 50 biedrības, ir ap 40 aktīvas kopienas – Sēlijas salas.

Kā trūkumu P.Stradiņš uzsver to, ka Sēlijas reģionā nav nevienas augstākās izglītības iestādes, izņemot Daugavpils Universitātes zinātnisko centru “Ilgas” Augšdaugavas novadā, līdz ar to Izglītības ministrijai būtu jāskatās arī šajā virzienā, veicinot jauniešu piesaisti un augstākās izglītības nodrošināšanu vēsturiskajā zemē.

Sēlijas kongresā tika apskatītas vairākas būtiskas lietas, kas šobrīd ir ļoti nepieciešamas vēsturiskās zemes attīstībai. Diskusijās tika nonākts pie secinājuma, ka Sēlijai ir vajadzīgs savs plānošanas reģions, jo šobrīd Sēlija ir sadalīta starp Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem. Zemgalei un Latgalei ir savas intereses, tāpēc Sēlija šajā ziņā paliek nedaudz apdalīta, jo katrai vēsturiskajai zemei ir sava specifika, kultūras mantojuma nianses, arī cilvēku temperamenta un domāšanas atšķirības. Katram reģionam ir savas vajadzības, tāpēc atsevišķs Sēlijas plānošanas reģions ļautu vēsturiskajai zemei pārstāvēt savas intereses valstiskā līmenī, kā arī bez sava plānošanas reģiona, Sēlijas ilgtermiņa attīstība ir apgrūtināta.

Sēlijai nav sava vēlēšanu apgabala, Sēlija atkal ir sadalīta starp Zemgali un Latgali. Šobrīd 14. Saeimā ir tikai viens Sēlijas pārstāvis, tāpēc Saeimas deputāti tika aicināti veicināt vēlēšanu sistēmas izmaiņas, lai arī mūsu vēsturiskā zeme tiktu plašāk pārstāvēta valdībā.

Diskusijās tika aktualizēts jautājums, vai Sēlijai ir nepieciešams centrs, Sēlijas galvaspilsēta, vai tomēr ir jāizveido vairāki centri pa visu vēsturisko zemi, sadalot administratīvos pienākumus vairākās mazpilsētās vai ciemos.

Rīta plenārsēdē kongresa dalībniekus ar Sēlijas Viedā reģiona stratēģiju iepazīstināja kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne un biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece, uzsverot, ka Sēlijai nozīmīgs ir cilvēks, ka stratēģija tika veidota, balstoties uz to, ko sēļi var izdarīt paši. Kā teic Daina Alužāne, darīt pašiem ir viedi, jo gaidīt kaut ko no citiem – mūsdienās nevienam tam nav laika. Sēlijas Viedā reģiona stratēģija ir pirmā stratēģija kādai latviešu vēsturiskajai zemei, ko izstrādā nevalstiskais sektors. Stratēģijā ir izvirzītas vairākas viedās pieejas, ar kurām Sēlijas iedzīvotājiem būtu jāstrādā – jāapzinās savs spēks un nozīme horizontālajai sadarbībai: ja nespēj ar kaut ko tikt galā paši, tad ir jāmeklē sadarbības partneri citās kopienās; jāizpēta un jāiedziļinās jaunajās Eiropas Savienības iniciatīvās, kā arī jāstrādā un jāpielāgo tās savas vietas specifikai un tradīcijām; jāizceļ un jāpieņem Sēlijas īpašās vērtības, ar tām jākompensē trūkumi; vissvarīgāk – jāapzinās, ka vietas atpazīstamība un identitāte sniedz pienesumu arī ekonomiskajā ziņā. Stratēģijā ir izvirzīti gan mērķi, gan iniciatīvas, kas ir jāpielieto, lai Sēlija sasniegtu savus mērķus. Racionāla domāšana, būšana līdzsvarā, piemēram, mūsdienu prasības savienojot ar tradicionālām vērtībām, jaunu zināšanu apguve, Viedo ciemu kustība, kā arī pilsoniskās sabiedrības izaugsme, tās ir tikai dažas komponentes, kas ļaus Sēlijai kļūt par Viedo reģionu. Cilvēkiem ir jāattīsta tas, kas Sēlijai jau ir, jāizmanto savas Zelta kārtis, kā arī jārada kas jauns, lai vēsturiskā zeme nedzīvotu tikai uz seno mantojumu, lai nākamās paaudzes var atsaukties uz mūsu paaudzes atstāto mantojumu nākotnes cilvēkiem.

Kongresa darba sekcijās plašas diskusijas skāra Sēlijas poligona izveide un kā tas ietekmēs vēsturiskās zemes attīstību. Viedokļi dalījās – ir cilvēki, kas uzskata, ka Sēlijai vienīgā cerība ir poligona izveide, ka tā ir teju vienīgā iespēja, kā Sēlija var attīstīties gan izglītības, gan ekonomiskā, gad arī demogrāfiskā ziņā. Savukārt, citi uzskata, ka Sēlijas poligons ir tikai palīgs šī reģiona attīstībā, ka nevajag aizmirst par to, kas Sēlijai jau ir – iedzīvotāji, kas lieliski spēj ar visu tikt galā – to pierāda aktīvās kopienas. Protams, neviena vieta nespēj pastāvēt bez attīstības un jaunu cilvēku iesaistes, tāpēc arī Sēlijai ir, kur augt. Tika uzsvērts arī tas, ka valstij ir jānāk pretī Sēlijas iedzīvotājiem, piemēram, ir jaunieši, kas pēc studijām Rīgā vai citur vēlētos nākt atpakaļ dzīvot uz Sēliju, veidot ģimenes, arī dibināt savus uzņēmumus, bet ir problēmas ar labi apmaksātām darbavietām, lai jaunietis varētu atļauties iegādāties sev mājokli, līdz ar to vairākkārt tika uzsvērts, ka valstij ir jāveido programmas jauniešu atbalstam.

Tāpat diskusijās tika izvērtēta administratīvi teritoriālas reformas ietekme uz Sēlijas attīstību, iedzīvotāju padomju izveides nepieciešamība un priekšrocības, kā arī šobrīd ļoti aktuāls temats – ģeopolitiskā situācija pasaulē un kā tā ietekmē dzīvi pierobežā un Sēlijā. Protams, Sēlijas viens no trumpjiem ir kultūra, tāpēc tika izvērtēts, kā Latviešu vēsturisko zemju likums, kultūrvēsturiskais mantojums un tā pētniecība var veidot un kopt Sēlijas identitāti, kā arī kādā veidā var attīstīt kultūras un tūrisma nozari Sēlija.

Sēlijas kongresa noslēguma plenārsēdē tika apkopots 21 uzdevums, kas Sēlijai turpmāko gadu laikā būtu jāizpilda, lai veicinātu vēsturiskās zemes attīstību, sadarbojoties aktīvajām kopienām, veicinot jauniešu iesaisti, kā arī sadarbojoties ar valsts institūcijām.

XI Sēlijas kongresa noslēgumā notika sirsnīgākā dienas daļa – tika pasniegti apbalvojumi “Sēlijas sudrabs” aktīvākajiem, patriotiskākajiem cilvēkiem, kas vēsturiskās zemes labā ir darījuši ļoti daudz, nerēķinot laiku un spēku, ko ieguldījuši.

Sudrabā šogad mirdz un vilka pēdu saņēma Līvija Tamane no Ilūkstes, Marta Vanaga no Bebrenes, Ilga un Miervaldis Brodovi no Eglaines, Emma Malahovska no Bebrenes, Inese Ziediņa no Prodes pagasta, Iveta Plone no Dvietes, bet galveno balvu ieguva Gārsenes, Kaldabruņas un Saukas kopienu aktīvākie iedzīvotāji.

XI Sēlijas kongress Viesītē ir tapis, pateicoties veiksmīgai nevalstiskā sektora sadarbībai. To organizēja biedrības “Ūdenszīmes”, “Sēlijas salas”, “Sēļu klubs”, “Sēlijas asociācija” un “Stendera biedrība”.

IX Sēlijas kongresu un apbalvošanas ceremoniju “Sēlijas sudrabs” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda Sēlijas kultūras programmas projekta “Kultūras vainags Sēlijas kongresam” finansējums,  Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei”, kā arī Jēkabpils, Aizkraukles un Augšdaugavas novada pašvaldība.

Pēteris Stradiņš teic: “Sēlija ir vajadzīga Latvijas kultūras daudzveidībai, iedzīvotāju piederības izjūtas stiprināšanai, pats galvenais, valsts teritorijas vienmērīgas attīstības veicināšanai. Kā akadēmiķis Jānis Stradiņš ir teicis – sēliskais ir tas pats latviskais, daļa latviskā ar novada īpatnībām. Ja dzīvi un spēcīgi būs Latvijas novadi, tad dzīva būs arī Latvija, arī 21. gadsimtā.”

Teksts, foto: Māra Multiņa