Vecajam Stenderam 310
25. augustā Eglainē notika vērienīgs pasākums, kas veltīts Gotharda Frīdriha Stendera 310. jubilejai. Lašu luterāņu draudzes dievnamā notika G.F.Stendera zinātniskie lasījumi, kur, kā teica Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš, stenderologi Pēteris Vanags, Valentīns Lukaševics, Zigrīda Frīde, Māra Grudule un Giedrius Kujelis apskatīja Vecā Stendera ieguldījumu un nozīmi latviešu tautas izglītošanā un attīstībā.
Gothards Frīdrihs Stenders ir dzimis 1714. gadā Lašu mācītājmuižā Augškurzemē. Vecais Stenders krietnu laiku savas dzīves pavadījis Sēlijā un Zemgalē, gan mācoties, gan strādājot par skolotāju un mācītāju dažādās luterāņu draudzēs. Protams, viņš daudz ir arī ceļojis gan Lietuvā, Vācijā, Dānijā, gan citur, bet tomēr, 30 sava mūža gadi pavadīti Latvijā.
Vecā Stendera ieguldījums latviešu tautas izglītošanā ir neizmērojams. Viņš mūsu tautai ir atklājis dzeju un prozu gan reliģiska rakstura, gan laicīgo. Stenders ir 2 ābeču autors. Vecais Stenders ir arī aprakstījis un pētījis latviešu valodu, rakstos apkopo latviešu valodas gramatiku, valodas īpatnības, ir pirmais, kurš runā par latviešu valodas izloksnēm. Kā tīro latviešu valodu uzskata Viduszemgales izloksnes, jo tās ir vistuvākās literārajai rakstu valodai, savukārt Augšzemes izloksnes uzskata par netīrām, jo tām ir būtiskas atšķirības no rakstu valodas. Tomēr, savā laikā viņš ir ieteicis dažus literāros vārdus aizstāt ar augšzemnieku vārdiem, piemēram, dzirnavas jāaizstāj ar patmalām. Viņš uzskatīja, ka valodai ir jābūt vienkāršai, saprotamai, tā nevar būt samākslota. Kopumā Vecā Stendera nozīme valodniecībā ir ļoti būtiska – viņš ir pirmais, kurš padziļināti pēta latviešu valodu.
Vēl viena ļoti būtiska joma, ko Vecais Stenders attīstījis Latvijā, ir ziņģu dziedāšanas tradīcija. 18. gadsimta otrā puse ir laiks, kad Stenders pārtrauca savu darbošanos latviešu literārās valodas pētīšanā. Šajā laikā viņš pievērsās ziņģēm. Grāmatā “Ziņģu lustes” viņš apkopojis un iztulkojis dažādu vācu autoru darbus. Šajā laikā latviešu tautā izplatās jauna mode – izzināt visu laicīgo, dzejā parādās jauni temati – daba, mīlestība, patriotisms. Vecais Stenders bija liels lauku patriots, viņš uzskatīja, ka pilsētā dzīve nav tik laba kā laukos, uzsvēra, ka tieši latvietim ir jādzīvo laukos, ka viss labais nāk no lauku vides, ļoti uzteica zemnieku nopelnus un nepieciešamību.
Kā jau 18. – 20. gadsimtā pieņemts, arī Stendera dzeja bija didaktiska. Lai arī didaktika samazina māksliniecisko pieskārienu radošajām izpausmēm, tomēr tā pastiprina autora vēstījumu. Stendera ziņģes bija pamācošas, viņš centās latviešu zemniekā ieaudzināt gudrību, mudināja uz pašizglītību, pašvērtības apzināšanos, veicināja, mūsdienīgi sakot, kritisko domāšanu. Ziņģēs daudz ir apdziedāta daba. Protams, ziņģes mākslinieciskuma ziņā nevar salīdzināt ar latviešu tautasdziesmu, tomēr, literatūrzinātniece Zigrīda Frīde uzsver, ka mākslinieciskuma trūkums ir jūtams visā šajā laikmetā, ne tikai Stendera daiļradē.
Grāmatā “Ziņģu lustes” liela daļa dzejas veltīta mīlestības tematikai. Ar ziņģēm Stenders mēģina iemācīt maigāku jušanu ne tikai vienam pret otru, bet arī pret vecākiem, dabu, apkārtējo pasauli. Stendera dzeja mācīja ieklausīties pašiem savās sajūtās, ienesa sentimentu dzejā. Ziņģēs ir izcelta pieticība, darbs, atpūta pēc labi padarīta darba. Vecais Stenders vēlējās padarīt latviešu tautu laimīgāku caur apgaismības un zināšanu ceļu. Līdz ar Stendera ziņģēm arī no latviešu tautas parādās pirmie laicīgās dzejas autori.
Stendera Ziņģu festivāls turpinājās ar kontrtenora Sergeja Jēgera solokoncertu Lašu luterāņu baznīcā, kā arī jau par tradīciju kļuvušajām “Ziņģu lustēm” Lašu mācītājmuižā. Šogad ziņģu festivālā piedalījās Naujenes Mūzikas un mākslas skolas instrumentālais ansamblis, Vaboles pagasta etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”, Rīgas vācu kultūras biedrības vokālais ansamblis “Morgenrot”, Sēļu tradicionālās mūzikas grupa “Krāce”, Bebrenes folkloras kopa “Ritam”, Ilūkstes Kultūras un mākslas centra jauktais koris “Lašu koris”, kā arī Lietuvas folkloras kopa “Zeimelio”. Muzikālo noformējumu koncertā papildināja Pēteris Makaveckis un Maija Rušmane.
Stendera Ziņģu festivāls notika, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Augšdaugavas novada pašvaldības atbalstam.
Teksts, foto: Māra Multiņa
