XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku gājiens “Novadu dižošanās”
Dziesmai šodien liela diena… Par to vēstīs fanfaras, plīvos 1873. gada un 2023. gada Svētku karogi. Tos šķir un vieno 150 gadi. Bet izjūtas ir nemainīgas – lepnums par savu tautu, zemi, tradīcijām. Prieks par to, ka sarežģītajos vēstures līkločos dziesma, deja un mūzika ir bijušas tās, kas tautu vienojušas un saliedējušas. Dziesmu un deju svētki –neaizmirstams amatiermākslas fenomens ar pusotra gadsimta ilgajām tradīcijām!
Dziesmu un deju svētku fenomens
Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības.
No Pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību – XXVII Vispārējos Dziesmu un XVII Deju svētkos gatavojas piedalīties ap
40 000 dalībnieku. Svētkiem gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu Latvijā un vairāk nekā 100 ārvalstīs.
Lai kora dziedātāji un dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari, folkloras kopu un amatierteātru dalībnieki varētu piedalīties Svētkos, piecu gadu garumā rit sistemātisks ikdienas darbs – mēģinājumi, nepārtraukta repertuāra sagatavošana, skates, konkursi, izstādes, semināri un koncerti. Un tad ik pēc pieciem gadiem viņi visi no Latvijas pagastiem un mazpilsētām saplūst Rīgā, kļūstot par varenāko tautas kustību.
Dziesmu un deju svētku tradīcija ir devusi nozīmīgo ieguldījumu latviešu nācijas pašapziņas veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītos vēstures posmos, kas arī novērtēts starptautiskā līmenī, 2003. gadā Dziesmu un deju svētkus iekļaujot UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki 2023. gadā
Dziesmusvētku tradīcijas 150 gades zīmē ritošie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies Rīgā no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Desmit dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 60 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju (Latvijas iedzīvotāju skaits – 1,96 mlj.).
Dziesmu svētku gājienā “Novadu dižošanās” piedalījās arī mūsējie – VPDK “Pilskalne”, JK “Lašu koris”, JDK “Ance”, senioru DK “Ozolzīles”, VPDK “Dviete”, Bebrenes folkloras kopa “Ritam”.
Vēlam skaistus un neaizmirstamus svētkus dalībniekiem!
Avots: www.dziesmusvetki.lv
Foto: www.delfi.lv, Facebook “Dziesmu un deju svētki” un svētku dalībnieku personīgie fotoarhīvi