Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām
Šogad 14. jūnijā apritēja 80 gadu kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas . Visā valstī notika dažādi piemiņas pasākumi, lai atcerētos un pieminētu tos kas nepārnāca, kas palika tālajā Sibīrijas zemē, kā arī tos, kas pārnāca , bet vairs nav mūsu vidū. Pasākumā ar nosaukumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” vienlaikus visā Latvijā tika lasīti 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi. Ilūkstē, tiešraides translēšanai vārdu lasīšana notika Ilūkstes kultūras un mākslas centrā . Šeit kopumā tika lasīti 75 Ilūkstes novada deportēto cilvēku vārdi.
Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Pasākumam ir dots zīmīgs nosaukums. Jēdziens ‘neaizmirstie’ apliecina, ka mēs atceramies to, kas notika pirms 80 gadiem, un mēs atceramies katru atsevišķo cilvēku, kuru okupanti izsūtīja no Latvijas. Cilvēka vārdam un uzvārdam ir unikāla nozīme. Tā ir daļa no personības. Ja mēs pieminēsim šos visus vārdus, mēs atcerēsimies arī konkrētos cilvēkus, no kuriem liela daļa izsūtījumā gāja bojā. Tas ir mūsu šodienas paaudzes pienākums šos cilvēkus neaizmirst.”Valsts prezidents arī norādīja, ka tā bija padomju okupācijas režīma apzināta politika – iznīcināt pilsoniski aktīvāko latviešu nācijas sastāvdaļu, uz kuriem balstījās Latvijas valsts. “Deportācijas atstāja milzīgu tukšumu mūsu nācijas dzīvē. Laikā, kad Latvijas valsts bija okupēta, tā vairs nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus. Tā tas turpinājās 50 gadus, kad valsts juridiski eksistēja, taču nebija spējīga darboties. Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja šo laiku un atjaunoja savu valsti, lai šodien mēs dzīvotu neatkarīgā Latvijā. Tādēļ gaidāmais pasākums ir ārkārtīgi svarīgs mūsu nācijas vēsturiskās atmiņas stiprināšanai.”
Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Pasākumam ir dots zīmīgs nosaukums. Jēdziens ‘neaizmirstie’ apliecina, ka mēs atceramies to, kas notika pirms 80 gadiem, un mēs atceramies katru atsevišķo cilvēku, kuru okupanti izsūtīja no Latvijas. Cilvēka vārdam un uzvārdam ir unikāla nozīme. Tā ir daļa no personības. Ja mēs pieminēsim šos visus vārdus, mēs atcerēsimies arī konkrētos cilvēkus, no kuriem liela daļa izsūtījumā gāja bojā. Tas ir mūsu šodienas paaudzes pienākums šos cilvēkus neaizmirst.”Valsts prezidents arī norādīja, ka tā bija padomju okupācijas režīma apzināta politika – iznīcināt pilsoniski aktīvāko latviešu nācijas sastāvdaļu, uz kuriem balstījās Latvijas valsts. “Deportācijas atstāja milzīgu tukšumu mūsu nācijas dzīvē. Laikā, kad Latvijas valsts bija okupēta, tā vairs nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus. Tā tas turpinājās 50 gadus, kad valsts juridiski eksistēja, taču nebija spējīga darboties. Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja šo laiku un atjaunoja savu valsti, lai šodien mēs dzīvotu neatkarīgā Latvijā. Tādēļ gaidāmais pasākums ir ārkārtīgi svarīgs mūsu nācijas vēsturiskās atmiņas stiprināšanai.”
Ilūkstē piemiņas brīdis un ziedu nolikšana pie represēto pieminekļa notika plkst. 11.00. Klātesošos uzrunāja Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna .
Pasākumu vadīja Ilūkstes novada domes Attīstības plānošanas speciāliste Zanda Lisovska
Foto: Ilūkstes pilsētas Bērnu bibliotēkas bibliotekāre Biruta Millere
Ilūkstes kultūras un mākslas centra vadītāja Skaidrīte Azarstarpe