“Dvietes vīnogu” nezūdošā enerģija un dzirksts iedvesmo jauno paaudzi
2024. gads ir svētku gads biedrībai “Dvietes vīnogas”, jo 2. decembrī biedrība svin savu 10 gadu jubileju. Informatīvajā bukletā “Zemes zīmols. Sēlijas pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā”, kas iznācis šogad, ir teikts, ka biedrība “Dvietes vīnogas” kopš tās pirmsākumiem apvieno kopienas spēcīgās sievietes un spēj mobilizēt darbiem cilvēkus, lai īstenotos brīnišķīgas ieceres. “Dviete ir izteikts labais piemērs kopienas līderībā, organizatoriskajās kompetencēs un drosmē. Izceļas ar radošiem, inovatīviem risinājumiem ārtelpas uzlabošanā. Dviete ir krāsās un emocijās spilgta un ļoti skaista,” teikts bukletā. Biedrības vadītāja Vanda Gronska patiesi lepojas, ka Dviete ir iekļauta šajā izdevumā kā viena no desmit spēcīgākajām un pazīstamākajām vietām Sēlijā.
Vai tad dvietiešiem neko nevajag? Un kā vēl vajag!
Vanda Gronska stāsta: “Dvietes vīnogas ir viena darbīga biedrība, kas sadevās rokās, gaidot Latvijas simtgadi, jo mēs vēlējāmies pasniegt dāvanu savai dzimtenei. Atjaunot mūsu seno skolu – tas bija ļoti svētīgi gan mums, dvietiešiem, gan arī Latvijai. Kad pie mums atbrauc ekskursanti, es vienmēr stāstu, ko var laukos paveikt biedrības, ja tikai ir vēlme un spēcīga komanda. Jo viens tu neesi darītājs, bet visi kopā var paveikt lielas lietas.” Biedrības pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kad vīnogu tēvam Paulam Sukatniekam “Apsītēs” tika svinēta 100 gadu jubileja. Pamazām gatavojoties lielajam notikumam, Dvietes aktīvisti, ejot garām vecās skolas jeb Dvietes muižas ēku kompleksam, beidzot saredzējuši šīs ēkas vērtību un esošo bēdīgo stāvokli, kādā skola bija nonākusi: “Tur aiznagloti logi, viss aizaudzis, salūzis, un tā taču ir mūsu vecā skola, kurā visi esam mācījušies! Aktivizējāmies, sakopām, tīrījām, berzām, logos sadedzām sveces, un skola uz mums beidzot raudzījās ar gaišām acīm,” stāsta V. Gronska. Iniciatīva skolas teritorijas sakopšanai nākusi no bijušajiem dvietiešiem, kas satikušies kādā klases salidojumā, Vandai teikuši – vai tad jums, dvietiešiem, neko nevajag? Biedrības vadītāju tas uzrunāja: “Nezinu, kāpēc, bet mēs uz šo pusi negājām, viss šeit bija aizaudzis ar tūjām, bija tāda pamestība. Visa dzīve notika Dvietes ciema centrā. Mūsu Sendviete skuma un gaidīja, kad tā īstā minūte pienāks. Un pienāca!”
Sākotnēji biedrībā bija 30 dalībnieki – darbojās visas senioru deju kolektīva “Saulespuķes” dalībnieces, citi pagasta iedzīvotāji. Ideju par biedrības dibināšanu pasniedza Dvietes baznīcas floriste Vija Zviedrāne. Biedrības vadītāja stāsta: “Toreiz tas likās kaut kas nereāls, nesasniedzams. Ar viņas labvēlību, svētību un palīdzību tika dibināta biedrība “Dvietes vīnogas”. Bija liels vietējo atbalsts, jo tas bija kas jauns pie mums.” Biedrības dalībniekus toreiz vienoja viens mērķis – sakopt vecās skolas teritoriju. Bija jāpieliek darbīgas rokas, lai skola atdzimtu un kļūtu par biedrības mājām.
Īstenoti gan lielāki, gan mazāki projekti
Šodien biedrībā darbojas 11 dāmas un 10 gadu laikā paveikts ir ļoti daudz: neskaitāmas talkas vietas labiekārtošanā, visdažādākie pasākumi un notikumi ir Dvietes muižas tūrisma sezonas ikdiena. Bet, lai ēku saglābtu no laika zoba, bija jāiegulda arī pamatīgs darbs un lielas finanses. Līdz ar to, biedrība “Dvietes vīnogas” ir īstenojusi vairākus vērienīgus projektus Dvietes muižas kompleksa saglabāšanā. Pirmais projekts tika pabeigts 2018. gadā kā dāvana Latvijai simtgadē: “Mūsu skolas ēka pamazām gruva, bija sākušas pūt sijas, caur logiem un durvīm svilpoja vēji. Tāpēc ar toreizējā Ilūkstes novada Attīstības nodaļas palīdzību uzrakstījām LEADER projektu, ar kura finansējumu tika salabots jumts, stiprināti pamati, nomainīti logi un durvis. Restaurācijas laikā tika atklāts, ka visa ēka stāv uz milzīgiem akmeņiem, pamati nav mūrēti. Mājai bija uzbūvētas stutes, lai tā neslīd iekšā dīķī. Celtnieki stāstīja, ka ēka nav pat milimetru pakustējusies, agrāk pamatīgi būvēja ēkas.” Viens projekts jau īstenots, vairs atpakaļceļa nebija – jāturpina iesāktais. Sekoja nākamais LEADER projekts, kura ietvaros renovēts mansarda stāvs skolas ēkai, kā arī ierīkota “Mansarda rosītava” mākslinieciskajām un radošajām izpausmēm. Šobrīd šajās telpās notiek izstādes, ekskursiju apmeklētāji ir laipni aicināti apskatīt kultūrvēsturiskās ekspozīcijas un svinēt svētkus mansardā. Šī projekta ietvaros ēkas fasāde tika pie jaunas krāsas kārtas, iegūstot savu svaigo un tajā pat laikā senatnīgo ārieni.
Trešā lielā projekta ietvaros tika izveidota tematiskā istaba jeb “Zaļā klase” skolas pirmajā stāvā. V. Gronska stāsta: “Mēs dzīvojam meža ielokā, tāpēc izveidojām Zaļo klasi, lai mācītu, cik svarīgs ir mežs mūsu katra dzīvē, ka tas ir jāsargā. Pievienotā vērtība, ko ieguvām šī projekta ietvaros, ir labierīcību ierīkošana skolas ēkā, kā arī vides pieejamības uzlabošana cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Manuprāt, priekš šīs ēkas ir izdarīts ļoti daudz, tā ir saglābta, tai ir jumts virs galvas, labi pamati, logi un durvis. Pateicoties projektiem un rosīgajām dāmām, skolas ēka atkal dzīvo, tā ir ļoti stipra ēka, vienu metru biezām sienām, noteikti šeit darbosies vēl vairākas paaudzes.”
Līdzās lielajiem projektiem ir īstenoti arī mazāki. Skaistais projekts, kas tapis, biedrībai sadarbojoties ar pašvaldību, ir vecās muižas laiku akas atjaunošana. Skaista, balta, ļoti iederīga senatnīgajā parka ainavā, aka ir kā īsta pērle. Biedrības dalībnieces ir gandarītas, ka ar Augšdaugavas novada pašvaldību veidojas veiksmīga sadarbība – tā katru gadu biedrībām piešķir finansējumu, tāpēc ir iespēja iegādāties pasākumiem nepieciešamās lietas – apskaņošanas sistēmu, teltis, projektoru.
Olga: “Mēs katra varam darīt to, kas padodas vislabāk!”
Desmit gadu laikā, strādājot roku rokā, ir izkristalizējies, kas vislabāk padodas katrai biedrības dalībniecei: “Mums ir divas pavāres, ir kultūras pasākumu organizētāja, mākslas novērtētāja, mums ir arī pīrāgu cepēja, šuvēja, ir dārzniece, ir grāmatvede. Katrai kaut kas padodas vislabāk, ar to mēs arī lepojamies,“ stāsta biedrības dalībnieces. Leontīna Kosa ir viena no dalībniecēm, kas prot darīt teju jebko, sākot no grāmatvedības lietām, līdz pat kūku cepšanai, aizkaru šūšanai. Viņa teic: “Šai vasarā biju saslimusi, mājās jutos kā nevienam nevajadzīga, staigā pa istabu un nezini, ko darīt, bet biedrībā tu jūties kā pavisam cits cilvēks, esi kādam vajadzīgs. Visas slimības aizmirstas, atnāc uz muižu, vairs nekas nesāp, pieklust slimība!” Arī Olga Glaudāne ir gandarīta, ka darbojas biedrībā: “Ļoti svarīgi ir tas, ka biedrībā mēs katra varam darīt to, kas padodas vislabāk. Tas sniedz gandarījumu un rada ģimeniskas attiecības.” Olga biedrībā ir pasākumu organizatore, arī ar mazliet viltīgu smaidu un skanīgu skolas zvanu sagaidīs ikvienu muižas apmeklētāju uz pirmo mācību stundu vecajā skolā. Gunta Kivliša ir jaunākā biedrības dalībniece, līdz ar to viņa ir atbildīga par biedrības paveikto darbu publicēšanu: “Es lepojos ar to, ka varu biedrībai palīdzēt tieši ar publicitāti un stāstīt visas labās lietas plašākai sabiedrībai. “Dvietes vīnogas” ir sasniegušas ļoti daudz un bija pienācis tas mirklis, kad jāsāk ar to iepazīstināt arī citi, tā kā tas man padodas, ķēros klāt!”
Pateicoties Mairas Krievānes hobijam un talantam daiļdārzniecībā, viņas izaudzētie puķu stādi grezni rotā daudzu dvietiešu un iestāžu pagalmus. Lai priecētu tūristus, liels darbs jāiegulda muižas vizuālā tēla veidošanā, ko prasmīgi veic Genovefa Dogžina un Terēze Strode. Marija Slastjunova ir biedrības labais gariņš, kuras dzīves pieredzē ieklausās visas dalībnieces. Tas dod dzīves spēku un garu.
Biedrības “Dvietes vīnogas” darbība ir rezultējusies arī kādā brīnišķīgā notikumā – kopš 2019. gada ir radies jauns uzņēmums “Divas vīnogas”, kur biedrības dalībnieces Dace Tamane un Viktorija Rītiņa piedāvā svētku maltītes lielākiem un mazākiem pasākumiem. Dace atzīst: “Pateicoties Viktorijai, ir radušās “Divas vīnogas”, un biedrība ir ļāvusi man augt gan kā personībai, gan attīstīties mūsu uzņēmumam”. Arī Viktorija domā līdzīgi: “Lai es kādreiz būtu svētku galdu klājēja? Nu ne mūžam! Bet kopā mēs esam īstas godu saimnieces.”
Biedrība priecājas par savu atbalsta grupu, kas vienmēr ir klāt, kad pietrūkst spēcīga pleca. Rita Stapkeviča palīdz noturēt biedrības sasniegumu latiņu, Inese Seile ir kā drošs nākotnes garants. Dace un Lauris Stapkeviči elpo līdzi biedrības pulsam no tās dibināšanas brīža, dāsni sniedzot savu artavu biedrības un Dvietes izaugsmē.
Biedrības “Dvietes vīnogas” līdere Vanda Gronska stāsta: “Viss, ko mēs esam paveikuši šajos desmit gados, nenācās pārāk smagi. Kad tu izdari kaut ko ar sirdi un dvēseli, viss grūtais aizmirstas un nākamajā dienā atkal ej ar jaunu ieceri, tāpēc arī nākotnes plāni biedrībai “Dvietes vīnogas” ir gana plaši, lai ne tikai Sendvieti, bet arī plašāku ciema teritoriju padarītu pazīstamāku un pievilcīgāku.”
Biedrība plāno sakārtot “Akāciju” māju, kas atrodas turpat blakus skolas ēkai, arī stūrītim pie dzirnavām vajadzīga jauna elpa. Biedrība “Augšzemnieki” īstenoja projektu, uz dzirnavu ēkas sienas izvietojot lielu informatīvu plakātu, tāpēc tikai loģiski, ka jāturpina labiekārtot arī šīs ēkas apkārtne. Biedrība plāno arī papildināt muižas ēku kompleksu ar skaistu, baltu tējas namiņu, padarot ainavu vēl senatnīgāku un pievilcīgāku tūristiem. Un kas gan būtu Dviete bez savas likteņupes Daugavas? Biedrības dalībnieces skatās arī šajā virzienā, tikai ir nepieciešama īstā ideja un sadarbības partneri, lai uzlabotu upes “veselību” un labiekārtotu kādu vietu upes krastā, lai tā kļūst patīkamāka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ciemiņiem.
Izaugsmē ir svarīga sadarbība
Plāni nevarētu izdoties, ja Dviete nebūtu bagāta ar uzņēmīgiem cilvēkiem un brīnišķīgiem sadarbības partneriem. Dviete pērn ieguva Viedā ciema statusu. Biedrība “Dvietes vīnogas”, uzņēmumi “Dvietes īstais lauku saldējums”, “Šefa uzkodas”, “Divas vīnogas”, zemnieku saimniecība “Ciemiņi”, pagasta lauksaimnieki, biedrība “Augšzemnieki” un vēl citi uzņēmīgi un atbildīgi cilvēki ir veidojuši Dvieti par Viedo ciemu. Ikviena aktīvā cilvēka darbs un sadarbība ir veicinājusi Dvietes attīstību, atpazīstamību un brīnišķīgu lietu norisi pagastā. Dvietes vārds izskan Latvijā un ārpus tās robežām kā labās prakses piemērs.
Radošās “Dvietes vīnogas” jaunajai paaudzei vēl: “Atmodināt sevī brīnumu nesēju un devēju! Brīnumus radām mēs paši ar savu ticību. Neordināra domāšana, jūtīga dvēsele vienā brīdī ir burvju lāde, kurā ir milzum daudz iespēju. Izmantojiet tās!”
Teksts: Māra Multiņa
Foto: M.Multiņa, biedrības arhīvi
