Ar piemiņas brīdi godināti komunistiskā genocīda upuri

14. jūnijā visā Latvijā atzīmējam komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, atceroties 1941. gada traģiskos notikumus. Pirms 85 gadiem šajā datumā Padomju Savienības okupācijas režīms uzsāka masveida Latvijas iedzīvotāju deportācijas, bez tiesas un brīdinājuma no dzimtenes svešumā lopu vagonos aizvedot vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Šis mērķtiecīgi vērstais trieciens pret tautas inteliģenci un saimniecisko pamatu atstājis dziļas, nedziedināmas brūces Latvijas vēsturē, salaužot neskaitāmu dzimtu likteņus uz visiem laikiem. Lai godinātu tos, kuru dzīves skāra izsūtījumi un represijas, norisinājās klusināts, svinīgs piemiņas pasākums.

Aizlūgumā Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcā, ko vadīja tēvs Andris Ševels, viņš sprediķī aicināja klātesošos aizdomāties par deportāciju dziļāko būtību, uzsverot, ka traģēdija nesākās tikai konkrētajā datumā, kad cilvēkus sadzina lopu vagonos. Deportācijas patiesībā sākas brīdī, kad viens cilvēks pārstāj otrā saskatīt cilvēku. Zaudējot cilvēcību, mēs saredzam otrā tikai ideoloģiju, kas paver ceļu noziegumiem pret cilvēci. Pēc dievkalpojuma sekoja aizkustinošs piemiņas brīdis pie represēto pieminekļa, kur tika nolikti ziedi un aizdegtas sveces. Ruta Krapāne, Sibīrijas bērns, kuras dzīve lauzta svešumā, dalījās sajūtās un atmiņu stāstos par to, kādu nospiedumu dzimtā iespiež svešas varas centieni iznīdēt tautu.

Lai sveču siltā gaisma un ziedu košums dāvā atblāzmu par mieru, kas tika laupīts!