Dviete – pagasts ar senu un bagātu vēsturi

Kad dzīvesgudrie satiekas ar jaunajiem un enerģiskajiem un viņus vieno kopīgs mērķis – padarīt savu vietu labāku, tad rodas lieliskas idejas un top brīnišķīgas lietas. Biedrību “Dvietes vīnogas” un “Augšzemnieki” aktīvisti ir likuši “galvas kopā”, lai padarītu Dvieti interesantāku un pievilcīgāku.

Dvietē 3. augustā notika izzinošs pasākums “Iepazīsti Sendvieti”. Biedrība “Augšemnieki” iepazīstināja apmeklētājus ar Dvietes senākajām ēkām, kas padara šo ciemu īpaši pievilcīgu. Biedrības vadītāja Gunta Kivliša stāsta par Dvietes vēsturi: “Dvietes muižas komplekss atrodas Dvietes pagasta senākajā apbūves daļā, kas veidojusies jau 17. gadsimtā, kad vācbaltiešu Zībergu dzimta ieradās Kurzemē un ieguva savā īpašumā zemes Ilūkstes, Bebrenes, Dvietes un citu apkārtējo muižu teritorijās. Saņemot zemes, Zībergu ģimene sāka organizēt muižu saimniecību, taču vēlējās vietējos iedzīvotājus pievērst katoļticībai, tāpēc jau 18.gs. sākumā dibināja Ilūkstes katoļu baznīcu un 80-to gadu beigās arī jezuītu Ilūkstes kolēģiju, uzceļot klosteri un lepnu baznīcu. Šajā laikā Dvietes muiža ar nosaukumu “Dweten” jau ir minēta kādā Kurzemes kartē. Pagasta dibināšanas dokumenti nav saglabājušies. Pagasta pašvaldības arhīvs Pirmajā pasaules karā tika iznīcināts, bet pēc iedzīvotāju ziņām Dvietes pagasts dibināts pēc zemnieku atbrīvošanas no muižu klaušām apmēram 1863. gadā. Dvietes pagastā 19. gadsimtā atradās Dvietes muiža ar Jadvigovas, Krapanišķu, Kalna Janopoles un Lejas Jaunopoles pusmuižām. Dvietes muižas apbūves centrs tika veidots klasicisma stilā. Muižas ansamblis sastāvēja no grāfu nama, muižas kungu mājas, pārvaldnieka mājas, kalpu mājām, plaša saimnieciskā kompleksa: kūtīm, staļļiem, vējdzirnavām, ķieģeļcepļa, tvaika kokzāģētavas, pienotavas, dārzniecības, zivju dīķiem, ūdensdzirnavām un citām ēkām. Vēsturiskas vizuālas liecības, kā izskatījās Dvietes grāfu nams, līdz mūsdienām nav saglabājušās, bet no nostāstiem ir tapusi ēkas skice, kas attēlota Heinriha Stroda grāmatā “Sēlija: senāk un tagad”. Divstāvu koka ēkā Dvietes upes krastā jeb kā zemnieki to sauca “palacā” sākotnēji dzīvoja muižnieki grāfi Plāteri-Zībergi, bet pēc viņu izraidīšanas no Krievijas teritorijas, te mitinājās muižas komisārs Fukss, vēlāk Fītinhofs. Tepat blakus atradās kučiera māja, stallis, vāgūzis, šķūnis un mazgātava. Kungu dzīvojamā māja tika nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Dvietes-Ilūkstes ceļa pusē uzceltajos pils vārtos bija cilts ģerbonis”.

Lai iepazīstinātu tūristus ar Dvietes seno vēsturi, biedrība “Augšzemnieki”, saņemot Augšdaugavas novada pašvaldības finansējumu, ir izveidojusi informatīvo stendu, kas atrodas pie Dvietes muižas Pārvaldnieka ēkas, bet uz dzirnavu ēkas sienas ir izvietots informatīvs banneris ar stāstījumu par padomju laikiem, parādot vietas dažādo vēsturisko mantojumu.

Īpašs mirklis pasākumā bija atjaunotās akas atklāšana. Biedrība “Dvietes vīnogas” ir cītīgi strādājusi, lai aka tiktu izveidota saskaņā ar vēsturiskajām fotogrāfijām un skicēm. Objekts izveidots tā, lai iederētos muižas ēku kompleksā un padarītu to pievilcīgāku. Biedrība vairākkārt bija piedalījusies pašvaldības rīkotajos projektu konkursos, bet ar akas atjaunošanas projektu izmēģinājusi savus spēkus pat “Mežpils alus” organizētajā konkursā. Visbeidzot šogad saņemts finansējums no Augšdaugavas novada pašvaldības un, pateicoties uzņēmumam “Uzkuri”, aka ir ieguvusi brīnišķīgu veidolu. Dvietieši ir patiesi gandarīti par šo veikumu.

Aizraujoša un pētnieka interesi rosinoša aktivitāte bija “Akāciju” mājas izpēte. G. Kivliša stāsta: ““Akāciju” māja dažādos avotos minēta kā Pārvaldnieka māja, Kalpu māja, Klēts – kādā secībā to mums šobrīd grūti spriest. Blakus ēkā izveidojoties skolai, pagājušā gadsimta 40-to gadu nogalē šajā namā tika pielāgoti dzīvokļi skolotājiem. Ēkas vienu pusi rotā laika gaitā aizbūvēta arkāde, otru – pilastri ar barokāliem bāzes un dzegas profilējumiem. Ēka nav liela, bet uzskatāmi parāda Dvietes muižas apbūves kādreizējo arhitektonisko veidolu.” Apmeklētājiem bija iespēja apskatīt ēkas iekšpusi un izgaismoto pagrabu. Abas biedrības cer, ka laika gaitā izdosies atjaunot arī pašu muižas ēku.

Pasākuma kulminācijā dalībniekus priecēja čellistes un dziedātājas Madaras Fogelmanes emocionālais priekšnesums. Maigās čella skaņas un ēteriskā mūziķes balss ļāva klausītājiem nesteidzīgi izbaudīt apburošo vasaras pēcpusdienu.

Biedrības “Dvietes vīnogas” un “Augšzemnieki” pateicas Augšdaugavas novada pašvaldībai par finansējumu ideju īstenošanai.

Teksts: Māra Multiņa

Foto: M. Multiņa, G. Kivlišas arhīvs